Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē pamatu pastiprināšanas darbi tuvojas noslēgumam
2014.gada 28.februārī, Liepājā
Liepājas Svētās
Trīsvienības katedrāle ir piedzīvojusi vērienīgas pārmaiņas, kopš uzsāktajiem
atjaunošanas darbiem, Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētajā projektā
"Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ēkas konstruktīvās noturības
saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla paaugstināšana". Šobrīd mēs ar
pateicību Dievam varam teikt, ka mūsu Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles
pamati ir nostiprināti un nevienmērīgās pamatu sēšanās draudi apturēti!
Kopskaitā pa baznīcas
perimetru ir veikti 468 urbumi un iestrādāti injekcijas pāļi R 38, 9 metru
dziļumā, no austrumu pagraba vēl papildus 24 pāļi. Pāļu izbūve baznīcā ilga
vesela gada garumā, SIA „Mikropāļi” nenogurstoši pa posmiem veica pāļu izbūvi.
Arī baznīcas iekštelpā
vērojas izmaiņas - veikti vērienīgi darbi pie īstās mājas sēnes izplatības
ierobežošanas, veicot koka interjera detaļu demontāžu (sānu soli, koka paneļi,
koka grīdas dēļi), velvju atsegšana un smilts seguma nomaiņa, apstrāde ar boru
saturošiem līdzekļiem sēnes iznīdēšanai, karsētas smilts ievešana un jaunas
ķieģeļu grīdas ieklāšana.
Visi šie darbi un
pūliņi veikti, lai apturētu sēnes izplatību baznīcas iekštelpā, sēnes radītie
bojājumi stipri skāruši arī dienvidu ieejas vējtveri, tā restaurācija
nepieciešama turpmāk. Vizuāli šobrīd baznīcas sienas iekštelpā neizskatās pārāk
labi pēc koka paneļu demontāžas – apmetums nobiris, krāsojums bojāts, taču
šobrīd baznīcas mūriem ir jāļauj izžūt! Gadiem mitrums ir krājies tiešā pamatu
tuvumā ārpusē, koka panelis bez vēdināšanas spraugas iekšpusē, tādējādi nodarot
bojājumus sienām, mūriem, pamatiem. Papildus tam, pagājušā gada nogalē tika
veikti arī primārie glābšanas darbi pie lietus ūdens novadīšanas nost no
pamatiem, veicot liekās grunts norakšanu, zemes virskārtas planēšanu un
uzliekot pagaidu lietus ūdens noteces „siles,” lai novērstu lietus ūdens
krāšanos tiešā pamatu tuvumā. Šie darbi papildus izmaksāja 4656 lati, kas tika
segti no Atjaunošanas Fonda savāktajiem līdzekļiem – ziedojumiem baznīcas
atjaunošanai.
Pie pamatu
pastiprināšanas, Būvdarbu Līgums ar SIA „Mikropāļi,” visi projektā paredzētie
darbi ir gandrīz pabeigti, marta pirmajā nedēļā vien atlicis veikt plaisu
injicēšanu velvēm zem baznīcas austrumu gala (zem altāra esošajā pagrabā). Arī
šajā pagrabā veikti nozīmīgi darbi pie pamatu nostiprināšanas, aizbērts
mākslīgi izveidotais pagraba padziļinājums – bedre, ieklāta ķieģeļu grīda, krustvelvju
nostiprināšana ar armatūru un pilastru nostiprināšana ar savilcēm. Pie veiktajiem
pamatu pastiprināšanas darbiem objektu plānots nodot ekspluatācijā marta vidū.
Esam pateicīgi SIA
„Mikropāļi” darbiniekiem par ieguldīto veikumu pie mūsu baznīcas atjaunošanas,
godprātīgi, centīgi un atbildīgi pildot uzticētos darbus. Paldies arī projekta
autoruzraugam arhitekte Helēnai Dekantei un būvuzraugam Mārtiņam Metālam, SIA
„Pastorāts” par ieguldīto darbu projekta īstenošanā un uzraudzīšanā.
Savukārt pie jumta
renovācijas, darbus pēc pārtraukuma ziemas sezonā ir atsākuši SIA „Kurzemes
krāsas”, ir jāpabeidz jaunā jumta seguma uzklāšana karnīzes posmā, ko neizdevās
pagūt pagājušā gada nogalē. Jumta seguma nomaiņas darbi iekavējās, gan laika
apstākļu dēļ, gan arī papildus darba apjomam pie koka konstrukciju remonta. Pie
jumta renovācijas paredzēti arī baznīcas austrumu gala velvju pastiprināšana no
bēniņiem, šos darbus paredzēts veikt pēc 1.aprīļa, kad tiks pieņemts lēmums par
piemērotāko velves pastiprināšanas risinājuma, saskaņā ar VKPAI un arhitektes,
tehniskā projekta autores H.Dekantes norādījumiem. Līdz tam brīdim uzdots veikt
esošo plaisu kontroli pagraba, bēniņu velvēs, kolonās, sienā starp baznīcu un
sakristeju, kur ir izvietotas ģipša markas. Lai konstatētu un pārliecinātos, ka
līdz ar pamatu nostiprināšanu, sēšanās un ēkas deformācijas ir apturētas. Jumta
renovācijas būvdarbu līgumā paredzēts veikt esošās jumta dekoratīvās
balustrādes restaurāciju, par šo darbu posmu starp būvuzņēmumu SIA „Kurzemes
krāsas” un projekta autori H.Dekanti norit spraigas diskusijas, galvenokārt
tehnoloģijas un atjaunošanas metodikas jautājumos.
Sakarā ar atliktajiem
velves pastiprināšanas darbiem projekta īstenotājs Liepājas Svētās Trīsvienības
draudze ir pieprasījusi ERAF projekta "Liepājas Svētās Trīsvienības
katedrāles ēkas konstruktīvās noturības saglabāšana un sociālekonomiskā
potenciāla paaugstināšana" līguma pagarinājumu par četriem mēnešiem, no
24.aprīļa līdz 24.augustam 2014.gadā.
Notiekošie būvdarbi ir Eiropas Reģionālā
attīstības fonda finansētā projekta "Liepājas Svētās Trīsvienības
katedrāles ēkas konstruktīvās noturības saglabāšana un sociālekonomiskā
potenciāla paaugstināšana" īstenošana. Projekta kopējās izmaksas ir 615 938,68
eiro no kurām ERAF finansējums ir 49,99%, pārējie 308 030,93 eiro ir
projekta iesniedzēja līdzekļi, kurus ziedojumu veidā piesaistījis Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas
atjaunošanas fonds. Visas pildu darbu izmaksas projekta īstenotājs Liepājas
Svētās Trīsvienības ev. lut. draudze sedz no saviem līdzekļiem – ziedojumiem baznīcas
atjaunošanai.
Tāpēc Liepājas
Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds aicina ikvienu atsaucīgu
cilvēku atbalstīt mūsu pilsētas lepnuma Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles
atjaunošanas darbus arī turpmāk, ziedojot: ziedojumu konts: LV91HABA0551015229804,
AS Swedbank, SWIFT kods: HABALV22. Jo šī projekta ietvaros veicamie darbi ir
tikai pamats pie kopēja baznīcas restaurācijas plāna. Kā nākamais lielākais
posms tiek plānots baznīcas fasādes, torņa fasādes renovācija un logu
restaurācija.
Pateicība visiem cilvēkiem, kas jau līdz šim ir atbalstījuši
dievnama atjaunošanas darbus gan praktiski palīdzot, gan ar padomiem, gan
ziedojot! Īpašs paldies viesiem tiem draudzes cilvēkiem, kas pastāvīgi rūpējas
par katedrāles uzkopšanu, kas prasa daudz pūļu, jo paralēli notiekošajiem
būvdarbiem notiek baznīcas ikdienas dzīve – dievkalpošana un citas draudzes
aktivitātes.
Fotoattēlos: jaunās ķieģeļu grīdas ieklāšana baznīcā. Informāciju sagatavoja:
Kristīne Liepa
Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas
atjaunošanas fonda vadītāja
|