Atskaite par 2013.gadā veikto Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu plēšu pārlīmēšanu

Atskaite par 2013.gadā veikto

Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu plēšu pārlīmēšanu

2013.gada augustā un septembrī tika veikta Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeļu galveno plēšu pārlīmēšana torņa telpā.

Darbus veica IK „Melbārža mūzikas instrumentu darbnīca”, ērģeļu restaurators Alvis Melbārdis. Darbu kopējās izmaksas 3602 lati. Projekta realizāciju finansiāli atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds, piešķirot finansējumu 2500 latu apmērā Liepājas kultūras pārvaldes organizētā Kurzemes kultūras programmas projektu konkursa 2013.gadā ietvaros. Pārējie nepieciešamie līdzekļi plēšu restaurācijai no Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda līdzekļiem ziedojumi ērģeļu atjaunošanai un FLENTROP ORGELBOU B.V. – ZAANDAM finansējums.

Ērģeļu plēšas restaurācijas darbi fiksēti fotoattēlos, skatīt foto galerijā.

Informāciju sagatavoja:

K.Liepa

Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja

2014.28.03.

Ziņas par ērģelēm.

Autors: B. Grīnebergs Štetina.

Datējums: 1885. gads.

Lielums: 132 reģistri.

Situācija ar ērģeļu plēšām.

Ērģeļu gaisa apgādes sistēma tornī ir veidota ne vēlāk kā 1885. gadā, tātad plēšām ir vismaz 128 gadi, kas ir daudz. 2009. gadā tika pārlīmētas vairākas no Liepājas katedrāles ērģeļu plēšām un 2010. gadā uzstādīti divi jauni gaisa padeves pūtēji. Tomēr galvenās plēšas palika nepārlīmētas. Šajā laika periodā to stāvoklis bija ievērojami pasliktinājies vairāku iemeslu dēļ un tās bija ļoti tuvu pilnīgai izjukšanai.

Plēšu apraksts.

Plēšas ir lielas, apmēram 420 cm garas un 210 cm platas.

Paveiktie ērģeļu galvenās plēšas restaurācijas darbi.

Darbi uzsākti 2013. gada 26. augustā. No plēšu augšējās virsmas tika nocelti visi ķieģeļi, akmeņi un čuguna ķieģeļi.

Nomontētas koka atsperes, kas novietotas virs plēšām. Nomontētas pie plēšu augšējās virsmas pieskrūvētās detaļas.

Atskrūvēti plēšu augšējie vāki, izmontētas drošības ventiļu auklas un sākta plēšu faltu demontāža. Tā kā plēšu augšējo rāmi izņemt nav iespējams apbūves dēļ, tas uzsiets cik vien augstu iespējams virs apakšējā rāmja.

Apakšējo rāmi arī nebūtu iespējams izņemt apbūves dēļ, vien nedaudz pabīdīt, ja tiktu nomontētas visas pumpējošās plēšas, tādēļ pieņēmām lēmumu, ja vien būs iespējams, apakšējo rāmi nekustināsim. Izmontējām faltis un notīrījām veco ādu, izmantojot tvaiku. Izmontētas arī dzelzs eņģes, kas kādā vēlākā periodā iemontētas faltīs. Vislielākās problēmas sagādāja brezenta notīrīšana, kas iespējams ir agrāk ticis pielīmēts ar kādu divkomponentu līmi. Brezentu pašu izdevās noņemt, bet līme bija tik ļoti sasaistījusies ar koku, ka nebija iespējams notīrīt pat izmantojot fēnu.

Lai piekļūtu pie stūriem, nācās arī demontēt lielo gaisa kanālu. Demontējot kanāla augšā iekšpusē atradām uzrakstu: „Ventilātoru ar Dieva palīgu 1975. g. oktobrī pierīkoja Sustriņš Valdis, Gustava dēls.”

Pārlīmēšanai izmantota „Herzog” firmas Vācijā piegādātā alauna ģērējuma aitāda. Striķošanai izmantota linu aukla.

Pumpējošās plēšas, kas novietotas zem plēšu apakšējā klāja, piestiprinātas ar lielām dzelzs skrūvēm. Lai būtu droši, ka tās varēs atskrūvēt nākamajā reizē, kad tiks pārlīmētas, izskrūvējām skrūves, kas nāk zonā ārpus faltīm (lai nenonāktu zem ārējās ādas strēmeles), bet visas plēšu iekšienē nākošās skrūves nedaudz atskrūvējām un atkal pieskrūvējām, lai varētu atskrūvēt, pārlīmējot pumpējošās plēšas.

Visas plaisas plēšas apakšējā klājā tika aizlīmētas ar ādu, tāpat tika no iekšpuses izlīmēts plēšu apakšējais rāmis (sprauga starp rāmi un klāju). Tika arī salaboti un iztaisnoti ādas ventiļi uz apakšējā klāja, lielākā daļa no tiem bija sametušies un vēlāk pienagloti ar nagliņām. Nagliņas arī tika izņemtas.

Vispirms savā starpā sastiprinātas plēšu faltis. Caurejošai ādai lietojām 35 mm platas strēmeles, bet sedzošai 55 mm platas (līdzīgi kā bijis agrāk). Striķojums ik pa 25 - 30 cm.

Tad faltis ieceltas iekšā un novietotas uz apakšējā rāmja. Striķojot faltis pie rāmja atklājās, ka apbūves brusa ir novietota tik tuvu rāmim, ka caurumu nevar ieurbt. Gādājām īpašu stūra urbjmašīnu.

Plēšu augšējiem vākiem noblīvējām plaisas ar ādu, salabojām drošības ventiļus (bija problēmas ar atsperēm un stiprinājumiem), bet blīvējamo ādu atstājām veco. Tad vākus pieskrūvējām, noregulējot arī drošības ventiļus.

Droseles.

No jauna tika izgatavotas divas gaisu regulējošas droseles, katram motoram sava. Tika atvienota gaisu regulējošā sistēma, kas strādāja uz gaisa plūsmas principa, jo strādājot bez droselēm plēšas tomēr tika lauztas. Eksperimentējot secinājām, ka nelietojot visus reģistrus pietiek arī ar vienu motoru, ar laiku vajadzētu izveidot sistēmu, ka no spēles galda var ieslēgt vienu vai abus motorus.

Gaisa spiediens.

Gaisa spiediens ērģelēs vēl aizvien daļēji ir mīkla. Vislabāk būtu atrast kādas rakstiskas norādes. Pagaidām spiediens nolikts ap 86-87 mm ūdens staba. Pēc kanālu izbūves no motoriem uz apakšējām plēšām pie šī jautājuma vajadzēs atgriezties vēlreiz.

Tālāk paredzētie nepieciešamākie darbi:

Gaisa kanāli no motoriem uz apakšējām plēšām.

Kā nākamo un nepieciešamo soli gaisa apgādes sistēmas sakārtošanai ir paredzēts izbūvēt jaunus gaisa kanālus no motoriem uz apakšējām plēšām, lai gaisa sistēma funkcionētu pēc iespējas tuvāk sākotnējam risinājumam.

Alvis Melbārdis 2013. gada 21. decembrī.

‍