Ērģeļu eksperta, bibliogrāfa un ērģelnieka Mika Dzenīša veiktais pētījums "Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas ērģeļu būvvēsture arhīvu dokumentos, periodikā un iespieddarbos".
|
Pēc ērģeļmeistara J.Kalniņa ierosinājuma turpmākie veicamie darbi
ērģeļu restaurācijā ir vienu plēšu pārlīmēšana torņa telpā, kā rezultātā
tiktu sakārtota ērģeļu gaisa apgādes sistēma. Turpmākā darbu secība
paredz stabuļu, vējlāžu un mehānikas restaurāciju. Šo darbu aptuvenās
izmaksas ir 400 000 lati. Darbu veikšana jāsāk ar daļām, kas atrodas
kritiskākajā stāvoklī – brustwerk vai III manuālis. Tajā
atrodas vecākas ērģeļu daļas. Jāveic III manuāļa mehānikas un vējlāžu
ventiļkastu restaurāciju, kas ietvertu ventiļu pārādošanu, pulpešu
restaurāciju un mehānikas regulēšanu.
Pa posmiem nepieciešams veikt arī ērģeļu dokumentāciju. Pirmais
posms ir ērģeļu reģistra Fagott 16` stabuļu dokumentācija un
konservācija. Nākošais posms būtu H.A.Konciusa daļas dokumentācija, kam
sekotu Hermaņa un B.Grīneberga daļu dokumentācija, veicot secīgi
dokumentācijas darbus no vecākajām stabulēm uz jaunākajām.
Dokumentācijas izstrāde veicinātu unikāla Kurzemes kultūrvēsturiskā
mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un izpēti.
|
Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeles
ir viens no pašiem interesantākajiem pasaules ērģeļbūves pieminekļiem ļoti
daudzos aspektos – to lielums, tapšanas vēsture, vizuālais un muzikālais
skaistums jau gadsimtus saista gan ērģelniekus, gan ērģeļmeistarus, gan arī
klausītājus. Par pašu baznīcu Imants Lancmanis grāmatā „Liepāja no baroka
līdz klasicismam” (Rīga, „Zinātne”, 1983) raksta: „Liepāja ... vēlējās
pārspēt hercogistes galvaspilsētu, uzceļot vācu draudzei atsevišķu, vēl lepnāku
baznīcu. Īpaši tāpēc, ka Jelgavas Trīsvienības baznīcā, tāpat kā pilsētā, visu
noteica muižnieki, bet birģeļiem nācās klusēt un pakļauties. Liepājā bija
otrādi, te bagātie namnieki prata cīnīties par varu un, to ieguvuši, prata
noturēt savās rokās. Ne jau aiz pārmērīgas dievbijības, bet vēloties sevi
parādīt, apliecināt pilsētas nozīmi feodālās Kurzemes priekšā, Liepāja radīja
šo pilsoņu katedrāli, grezno parādes ēku, tik dīvaini svešu un neiederīgu koka
noliktavu fonā un prātīgo birģeļu dzīves stilā.”
|
|
|
Par fondu
Par dievnamu