LV   DE
 Par fondu
 Par dievnamu
 Aktualitātes
  - ziņas 2017
  - ziņas 2016
  - ziņas 2015
  - ziņas 2014
  - ziņas 2013
  - ziņas 2012
  - ziņas 2011
  - ziņas 2010
  - ziņas 2009
  - ziņas 2008
 Ziedojumi
 Foto galerijas
 Atbalstītāji
 Kontakti
 

Kantāšu koncerts veltīts Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles 251.gadadienai

 

Kā īpašu notikumu šī gada kultūras dzīvē jāatzīmē Kantāšu koncerts, kas notiks Otrajā Adventa svētdienā Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē.

5. decembrī ir dievnama 251. gadadiena, kura tiks atzīmēta svētdien 6. decembrī ar dievkalpojumu plkst. 10.00 no rīta un Kantāšu koncertu vakarā plkst. 18.00, kurā piedalīsies koris „Daugaviņa” un orķestris „Latvijas Filharmoniķi,” diriģents Kārlis Beinerts.

Kantāšu koncerts izskanēja arī Rīgā Sv. Pētera baznīcā šī gada 10.novembrī.

Skaņdarbi šim iestudējumam ir izvēlēti no Liepājas Kantorāta („Libauer Kantorats”) krājumiem, tā kā droši varam runāt par dažu labu XVIII gadsimta vērtīgu kompozīciju atjaunotu pirmatskaņojumu. Jau vismaz 200 gadu šie darbi nav nekur skanējuši, jo ilgu laiku notis nav bijušas atklāti pieejamas un ir glabājušās Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles arhīvos.

Kantāšu koncerts tapis sadarbībā ar Latvijas vācu ev. lut. baznīcu, Liepājas Sv. Trīsvienības draudzi un Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fondu, projektu atbalsta Vācijas vēstniecība un Liepājas Kultūras pārvalde.

Par pirmo pamudinājumu šī gada koncertiem varētu uzskatīt jau 2008.gadā izskanējušo koncertu Sv. Trīsvienības katedrālē, kurā arī tika atskaņoti darbi no Liepājas Kantorāta nošu krājuma.

Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāle tika celta kā pilsētas vācu draudzes baznīca laikā no 1742. līdz 1758.gadam pēc Kēnigsbergas arhitekta Johana Kristofa Dorna projekta. Viens no lielākajiem šī dievnama dārgumiem ir milzīgās, unikālās ērģeles, kuru paplašināšanu uzsāka Heinrihs Andreass Konciuss (Contius), kura darbu ļoti augsti vērtējis J.S. Bahs.

131 reģistru lielās četru manuālu ērģeles ar vairāk nekā 7000 stabulēm vēl joprojām ir lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē.

Salīdzinoši nesen ērģeļu telpā tika atrasts skapis, kurā glabājās īstas mūzikas pērles – Liepājas Kantorāta nošu krājumi. Tajos atrodas darbi korim, solistiem un orķestra partijas. Darbi, kurus komponējuši slavenākie XVIII gadsimta vācu komponisti, kuri visi bijuši arī ērģelnieki un kantori ievērojamās baznīcās. Šeit gan nav pārstāvēti ievērojamākie baroka laika pārstāvji kā J.S. Bahs, G.F. Hendelis, G.F. Telemanis, bet jau nākamā komponistu paaudze, ne mazāk slaveni savā laikā, kuru skaņdarbus varēsim noklausīties 6. decembra koncertā.

Liepājas Kantorāta rokrakstu krājumā atrodas K.E. Veinliha (Weinlig) (1743 - 1813) – Drēzdenes Frauenkirche kantora un ērģelnieka darbi, Bohēmijas ērģeļskolas, vēlākā Prāgas Sv. Vita kapelmeistara A. Laubes (1718 – 1784) kompozīcijas, kā arī G.M. Telemana (1748 – 1831) – G.F. Telemana mazdēla skaņdarbi, jāatzīmē, ka G.M. Telemans 55 gadus ir nostrādājis par kantoru Rīgā.

Nošu materiālus (īpaši rokrakstus) no visa šī bagātīgā krājuma, par kura eksistenci līdz šim nezināja pat daudzi profesionāli mūziķi, katram jauniestudējumam (koncertam) vajadzēja rūpīgi lapas pusi pēc lapas puses apstrādāt – pārrakstīt un dažus arī pabeigt.

Vēl joprojām šajā cieši noslēgtajā skapī atrodas milzums muzikālu dārgumu, kuri vēl tikai gaida rūpīgu izpēti, apstrādi un nākotnē, protams, atskaņojumu! Sistemātiski un rūpīgi strādājot pie šiem materiāliem ir iespējams atklāt daudz jauna un līdz šim vēl nedzirdēta. Būtu jāizveido darba grupa, iekļaujot abu valstu – Latvijas un Vācijas mūzikas zinātniekus, lai spētu šo nozīmīgo mūzikas mantojumu apgūt un atklāt plašākai sabiedrībai, un pēc tam iekļaut RISM katalogā („Repertoire International des Sources Musicales,” t.i. „Starptautiskais mūzikas avotu leksikons”), iegūstot plašāku starptautisko ievērību.

RISM ir 1952.gadā Parīzē dibināta starptautiska organizācija, kuras mērķis ir apzināt pasaules mūzikas materiālus, tos ietvert vienotā katalogā, lai tālāk nodotu nākamajām paaudzēm. Organizācija ir lielākā pasaulē, globāla pēc sava mēroga un tā sistematizē katalogos rakstītos mūzikas materiālus, arī pirmavotus. Pateicoties šim sistematizācijas darbam, materiāli tiek pasargāti no iznīcības un pie to rūpīgas izpētes strādā mūzikas zinātnieki.

Mūsu mērķis ir pievērst pēc iespējas plašāku sabiedrības uzmanību šim kultūrvēsturiskajam mantojumam un tā popularizācijai. Koncertos ir iespēja iepazīt vācu-latviešu mūzikas vēsturi.

Īsas ziņas par Kantāšu koncertā izpildīto skaņdarbu autoriem:

Johanss Gotfrīds Veiske (Weiske) – teologs un mūziķis Saksijā, strādāji par kantoru Meisenes Domā.

Gotfrīds Augusts Homiliuss (Homilius), J.S. Baha skolnieks. Pirmā darba vieta bijusi Drēzdenes Frauenkirche, kopš 1755.gada – kantors Drēzdenes Krusta baznīcā. Viens no nozīmīgākajiem XVIII gadsimta Saksijas komponistiem.

Johans Heinrichs Rolles (Rolle) – Magdeburgas komponista dēls, strādājis kā mūziķis Prūsijas ķeizara Frīdriha II galma kapelā, 1746.gadā kļuvis par Magdeburgas mūzikas direktoru sava tēva vietā.

Nezināma autora kantāte noslēgumā pievērš uzmanību ar gariem un izvērstiem rečitatīviem, kas ir kā sprediķis (svētruna) muzikālā formā, jūtama pilsoniskā birģeru teātra dramaturģijas sasaiste ar baznīcas mūziku un liturģiju.

Koncertā ieeja ir par ziedojumiem, kas tiks lietoti dievnama uzturēšanai un tā saglabāšanai.

 

Sagatavoja Vācu ev.lut. baznīcas Latvijā mācītājs Martin Grahl sadarbība ar

Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fondu


All rights reserved © 2007. Created by MB Studija»