LV   DE
 Par fondu
 Par dievnamu
 Aktualitātes
  - ziņas 2017
  - ziņas 2016
  - ziņas 2015
  - ziņas 2014
  - ziņas 2013
  - ziņas 2012
  - ziņas 2011
  - ziņas 2010
  - ziņas 2009
  - ziņas 2008
 Ziedojumi
 Foto galerijas
 Atbalstītāji
 Kontakti
 

Ķirmjiem noteikts nāves spriedums

 

40 tūkstoši eiro – tieši tik liela summa nepieciešama, lai Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāli atbrīvotu no ķirmjiem, kas ieperinājušies un nopietni sabojājuši solus, ērģeles un citas no koka izgatavotas lietas. Šo summu Liepājas lepnumam sarūpējusi Kurzemes Bruņinieku apvienība no Vācijas. Lai izpētītu, cik lielu nelaimi ķirmji baznīcā pastrādājuši, Liepājā bija ieradies Kurzemes Bruņinieku apvienības pārstāvis barons Otto fon Grothūss un profesors Uve Nolts no Vācijas. Barons sacīja, ka baznīcai ķirmji nodarījuši ievērojamu postu, nopietni bojāts ir fundaments, grīda un ērģeles.

Ērģeļu plēšas īpaši gardas

"2006.gadā nodibināja Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fondu, kas meklē sponsorus, finansētājus, kuri būtu gatavi baznīcā ieguldīt naudu, lai to saglābtu. Kurzemes Bruņinieku apvienība atsaucās aicinājumam palīdzēt meklēt un finansiāli atbalstīt baznīcu," sadarbības pirmsākumus atceras apvienības pārstāvis Otto fon Grothūss.

Kurzemes Bruņinieku apvienībai ir savs fonds, kas kopš 1994.gada piedalās dažādu Latvijas kultūrvēsturisku objektu atjaunošanā, kuri vēsturiski saistīti ar baltvāciešiem. Par vienu no šādiem aprūpējamiem objektiem izvēlēta arī Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāle. Lai arī tā nav tieši saistīta ar baltvāciešiem, tomēr biedrība uzskatījusi par pienākumu palīdzēt šai nozīmīgajai celtnei.

"Mēs esam nolēmuši atbalstīt arī ērģeļu atjaunošanu. Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds ir sastādījis izdevumu tāmi visiem veicamajiem darbiem – tie 450 tūkstoši latu. Šo naudu, pakāpeniski veicot dažādus darbus, paredzēts iztērēt sešu gadu laikā. Kaut gan, reāli izvērtējot, darbi kopumā varētu aizņemt gadus desmit. Galvenokārt jāparūpējas par ērģelēm, kurām jāatjauno un jānomaina dažādas daļas. Bet vispirms jāiznīdē koksnes kaitēkļi, kas savairojušies lielā daudzumā. To paredzēts izdarīt ar gāzēšanu, kas izmaksās 40 tūkstošus eiro," uzsver Otto fon Grothūss. "Šī nauda ir jau sagādāta. To sarūpējis gan Kurzemes Bruņinieku apvienības fonds, gan dažādas citas organizācijas Vācijā," pastāstīja barons, kurš uz Latviju līdzi bija uzaicinājis speciālistu no Vācijas Uvi Noltu, kas ir kompetents kukaiņu apkarošanā.

U.Nolts pastāstīja, ka mūsu baznīcu apsēduši divu sugu kaitēkļi – mēbeļu ķirmis un nāves pulkstenis, kuri savulaik ievazāti ar dažādiem koka priekšmetiem. Ķirmju nedarbi sastopami visā baznīcā, īpaši kārdinošas tiem šķitušas ērģeļu plēšas. Svaigi bojājumi ir uz soliem, kā arī bojātas dekoratīvās koka lodītes pie lustrām. "Svarīgi ir apzināt katru vietu, ko saēduši ķirmji," uzsver profesors un uz datora rāda fotogrāfijās iemūžinātos bojājumus.

Ieeja būs liegta

"Ķirmju indēšanas darbi sāksies maijā, vēlākais jūlijā. Pirms baznīcu piepildīs ar metila bromīda gāzi, tiks veikta nopietna hermatizācija, izolācija, lai gāze neizplūstu ārpusē. Darbs ir atbildīgs, jo ir darīšana ar indīgu vielu. Visa baznīcas apkārtne būs ierobežota, kādas trīs dienas neviens nedrīkstēs tajā ieiet," pastāstīja katedrāles dekāns Pēteris Kalks. Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fondam dots uzdevums izsludināt konkursu un atrast firmu, kas veiks ķirmju indēšanu. Iespējams, tā būs firma "Roemer BioTec", ar kuru jau uzsāktas pārrunas un kurai ir liela pieredze šādu darbu veikšanā.

"Mums jāpateicas baronam fon Grothūsam. Ar baronu sastrādājamies jau vairākus gadus. Viņš jau kopš 1994.gada darbojas Latvijā, atjaunodams Kurzemē dažādas baznīcas un muižas. Kurzemes Bruņniecības apvienībai ir laba sadarbība ar Vācija valdību, kura iegulda lielāka apjoma investīcijas, kā noticis arī mūsu gadījumā," ir gandarīts P.Kalks.

"Tas, kas mani fascinē, ir šās apvienības cilvēku ārkārtīgi lielais entuziasms, nesavtīgums un ieinteresētība dažādu kultūras, vēstures un arhitektūras objektu atjaunošanā, saglabāšanā Latvijā. Jo viņiem nav nekādas materiālas ieinteresētības, tie nav viņu īpašumi. Viņi pat negūst sev garīgu pienesumu, piemēram, piedaloties mūsu dievkalpojumos un koncertos, jo tie domāti liepājniekiem. Bet viņi apzinās savas saknes. Apvienības senči ir pielikuši roku pie šo ēku būvēšanas, tāpēc tās biedri rūpējas, lai paveiktais darbs neiet zudumā. Domāju, ka mēs no tā varētu mācīties, ņemt piemēru," uzskata mācītājs.

Tāpat kā laikraksts, arī daudzi citi mācītājam norāda, ka šķiet mazliet dīvaini, ka Vācijas valdība atvēl lielu naudu, lai atjaunotu citas valsts baznīcas. Taču Latvijas valdība šim mērķim nevar atrast līdzekļus. "Jā, tas ir jocīgi. Laikam tāda ir mūsu valsts politika, par ko mēs, protams, nepriecājamies. Gribētos, ka varētu saņemt regulāru valsts atbalstu dievnama atjaunošanai. Tā ir pilnīgi normāla prakse daudzās valstīs, arī Igaunijā," zināja teikt P.Kalks.

Tāpēc jo īpaši liels prieks mācītājam par to, ka liepājnieki ir atsaukušies Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda aicinājumam un ziedojuši līdzekļus, par kuriem ērģelēm jau atjaunotas divas plēšas. Tāpat lielu paldies viņš saka Igo mūzikas menedžmentam par katedrālē organizētajiem koncertiem, ar kuru starpniecību pievērsta sabiedrības uzmanība nepieciešamībai saglābt šo dievnamu, kas pēc daudzu speciālistu atzinumiem ir visvērtīgākā celtne Liepājā. "Mēs arī gatavojam uzsaukuma vēstuli Liepājas Pilsētas domei, cerot, ka tā publiski paziņos, ka Sv.Trīsvienības katedrāle, tās atjaunošana ir domes un pilsētnieku prioritāte," piebilst P.Kalks, kurš cer, ka tādējādi varēs piesaistīt vēl līdzekļus katedrāles atjaunošanai.


/Inita Gūtmane, "Kurzemes vārds"/
All rights reserved © 2007. Created by MB Studija»