LV   DE
 Par fondu
 Par dievnamu
 Aktualitātes
  - ziņas 2017
  - ziņas 2016
  - ziņas 2015
  - ziņas 2014
  - ziņas 2013
  - ziņas 2012
  - ziņas 2011
  - ziņas 2010
  - ziņas 2009
  - ziņas 2008
 Ziedojumi
 Foto galerijas
 Atbalstītāji
 Kontakti
 

Koncerti kā kontrasts

Kāda tieša sakarība vieno Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāli un mūziķi un dziedātāju Igo? Abi ir liepājnieki... Protams! Vai vēl kas?

Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē nu jau otro gadu regulāri notiek katedrāles atjaunošanai veltīti ziedojumu vākšanas koncerti ar Latvijā pazīstamu mākslinieku un mūziķu uzstāšanos. Koncertus organizē „Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds” sadarbībā ar kompāniju „Igo mūzikas menedžments”. Bet ideja par šādiem koncertiem pieder Igo.

Pastāstiet, lūdzu, kā aizsākās šī koncertakcija Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles atbalstam!

Pēc pirmā koncerta 2006. gada 5. decembrī[1] es sapratu, ka es gribu un varu noorganizēt četrus koncertus gadā – pa vienam koncertam katrā gadalaikā. Pie tā turamies jau otro gadu. Tātad bez šī atklāšanas koncerta ir notikuši jau pieci koncerti – pagājušogad četri un šogad viens. Koncerti ir vislabākais veids, kā satikties gan ar klausītājiem, gan citiem interesentiem, kuri ir izteikuši vēlmi sadarboties un iesaistīties kopējā darbā ar finansējumu. Koncerti ir ļoti atšķirīgi. Katru no tiem vada kāds cits sabiedrībā pazīstams cilvēks, kurš ne vienmēr ir skatuves cilvēks. Koncertus ir vadījuši Zigfrīds Muktupāvels, aktieris Varis Vētra, mūziķis, izdevējs un dzejnieks Guntars Račs, Gunārs Silakaktiņš, Valdis Skujiņš un es pats. Nākamo koncertu, kas notiks 8. augustā un kurā muzicēs grupa „Putnu balle”, vadīs žurnālists Haralds Burkovskis. Izraugoties dažādus cilvēkus, es rēķinos ar to, ka katrs no viņiem uz šo tēmu paskatīsies nedaudz savādāk. Tas koncertam piešķir savdabīgu un neatkārtojamu raksturu. Tanī pašā laikā koncerta vadītājs gan vada koncertu, gan savieno skaņdarbus, proti, mēs vienmēr sagatavojam materiālu, ar ko šis cilvēks koncerta laikā iepazīstina klātesošos. Tā ir sava veida atskaite par to, kas izdarīts, kādi ir nākamie plāni, cik daudz naudas saziedots.

Runājot par māksliniekiem, uzstājušies ir Ingus Pētersons, Dita Kalniņa, „Trīs tenori”, Valdis Atāls, vokālā grupa „Sliekšņi un griesti”. Katrā koncertā vairākus skaņdarbus uz ērģelēm izpilda arī Liepājas pilsētas ērģelnieks Lotārs Džeriņš. Viņš perfekti pārvalda Liepājas Trīsvienības katedrāles ērģeles, kuras diemžēl ir bēdīgā stāvoklī, bet viņa izpildījumā skan vienkārši grandiozi. Koncertos parasti ir arī bīskapa un Antas[2] uzrunas.

 Vai var sacīt, ka Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāle ir iemantojusi vislatvijas uzmanību?  

Tas arī ir tas, ko gribam panākt, uzaicinot dažādus koncertu vadītājus. Viņi pēc tam katrs savā draugu un paziņu lokā izplata šo ideju, pastāsta, ko ir piedzīvojuši, redzējuši un uzzinājuši. Mēs esam ļoti pateicīgi arī par Latvijas Radio atbalstu. Pirms koncertiem vienmēr var dzirdēt reklāmu radio. Esam vienojušies, ka tas būs ilglaicīgs atbalsts. Arī raidījums „Kā labāk dzīvot” ir kļuvis par ziņnesi. Vismaz trīs, četras reizes gadā šajā raidījumā piedalās cilvēki, kas ir saistīti ar šo projektu. Šo posmu mēs visdrīzāk tomēr varētu saukt par katedrāles glābšanu. Attīstība sāksies tad, kad mēs zināsim, ka baznīca vairs nešķiebjas un neparādās plaisas, ka baznīcu vairs neapdraud ķirmji un sēnes uzbrukums. Šie koncerti ir kā tāds asfaltu lauzošs zāles stiebrs. Turklāt tie ir pilnīgs kontrasts tam, kādā sliktā tehniskā stāvoklī atrodas baznīca.

 Kādas ir atsauksmes no mūziķiem, kas uzstājas šajos koncertos?

Pārsvarā visi mūziķi ir sajūsmā.

 Tas no viņu puses ir labdarības pasākums?

Es viņus aicinu iesaistīties šajā pasākumā, ziedojot savu laiku un prasmi, muzicējot un atbalstot tādā veidā baznīcu.

Kāda ir liepājnieku un vispār klausītāju atsaucība? Vai to ir iespējams izmērīt?

Spriežot pēc tā, ka katrs otrais koncerts notiek pārpildītā zālē, jāsecina, ka interese ir un cilvēki nāk. Pēdējais koncerts notika pirmdienas dienā un arī tad zāle bija pārpildīta. Esam arī izgatavojuši skaistu, caurspīdīgu ziedojumu kasti, kurā pēdējā koncerta laikā tika savākta ievērojama summa – 1100 lati. Protams, zinot, cik miljonu nepieciešams, tas ir piliens jūrā. Bet, ja ir četri koncerti gadā un mēs varam savākt tūkstoti katrā koncertā, tad tas jau ir ļoti daudz.

 Reizēm svarīgāka par savāktajiem līdzekļiem ir apziņa un ticība, ka ikkatrs no mums var piedalīties ar savu artavu. Turklāt šie koncerti ir ienesuši papildus dzīvību baznīcā.

Ir svarīgi parādīt, ka šī vieta, lai arī laika postīta, garīgi nes to pašu slodzi. Mums ir skaidrs, ka no sākuma ir jādomā un jāzina. Un mēs zinām. Mēs iztēlē redzam šo attīstību mēnesi no mēneša, gadu no gada. Ja nebūtu sajūtas un ticības, ka to var izdarīt, tad nekas nebūtu sākts. Ilgu laiku jau tā arī bija. Cilvēki staigāja garām, viens otrs brīnījās, ka ir stalažas, ka baznīca izskatās pelēka un krīt apmetums. Piesaistot citu uzmanību, mēs šīs problēmas ar katru brīdi saredzam arvien skaidrāk un saprotam, ka tās var risināt.

 Ko Jums pašam dod iesaistīšanās šādā palīdzības akcijā?

Es arī esmu staigājis garām šai baznīcai un redzējis kādreiz skaistās skulptūras, kuras arī mana mamma ir zīmējusi un es esmu mēģinājis bērnībā sēdēt viņai blakus un skricelēt. Es redzēju, kā šīs skulptūras tiek aizsistas ar dēļiem. Domāju, ka notiek restaurācijas darbi. Bet tad dēļi pazuda un izrādījās, ka nekas nebija atrestaurēts. Arī man radās jautājums – kāpēc? Ir taču jābūt kādam, kas par to domā. Un ne tikai domā, bet arī dara! Beidzot tas brīdis ir klāt. Es esmu priecīgs, ka Anta Zālīte mani uzrunāja. Viņa vienkārši jautāja, kā varētu piesaistīt uzmanību, kā izdarīt, lai cilvēki uzzina par to, ka tiek dibināts šāds fonds. Man radās doma, ka ir jārīko koncerts.

Vai saredzat arī iespēju, ka Trīsvienības baznīca arī vēlāk varētu būt vieta, kur notiktu dažādi koncerti?

Tas, ko mēs šobrīd darām, ir ieskriešanās. Lai cilvēki zinātu, ka te kaut kas tāds notiek. Šobrīd pozitīvas pārrunas notiek ar Māri Sirmo un kori „Kamēr” par to, ka viņi varētu piedalīties gada noslēguma koncertā 5. decembrī. Mana vēlme ir, ka gada noslēguma koncerti kļūtu arvien krāšņāki un ka šajos koncertos piedalītos arvien spēcīgākas un nopietnākas personības.

Nesen klajā nāca Jūsu dzejoļu grāmata. Tajā ir rindas – „Daudziem ir labi tāpat, kādēļ kaut ko mainīt”. Vai arī šis projekts ir iespēja kaut ko mainīt pasaulē?

Mainīt var dažādi. Var karot, bet var arī iestāties par kādām pozitīvām izmaiņām. Baznīca vienmēr ir bijusi cilvēkiem kā sala, kur patverties un izdomāt un uzticēt savas domas, ar to sevi stiprinot. Tā jau ir tā pasaules mainīšana – mainies pats un tu ieraudzīsi, ka daudz kas mainās.

 Bet kā ar steidzīgo dzīvi, kad tik daudz kas jāpaspēj?

Ir svarīgi padomāt, vai joņošana un daudzo darbu sagrābšana ir mērķtiecīga. Arī šai ziņā miers un nosvērtība var palīdzēt dzīvē izvēlēties prioritātes, nedarīt visu un neuzņemties darīt visu, bet darīt to, ko tu proti un darīt to labi. Ir cilvēki, kas steidzas ar mobilajiem telefoniem pa ielām, brauc ar mašīnām, dzīvo vairākas paralēlas dzīves, ar vienu roku pieraksta, ar otru runā pa telefonu, tanī pat laikā sarunājas ar trešo, kurš viņam sēž blakus un gaida uzmanību. Bet mēs paši esam sevi pieradinājuši pie domas, ka varam darīt visu vienlaicīgi.

 Vēlreiz atgriežoties pie Jūsu idejas par koncertiem – kādā veidā katrs no mums var dot savu ieguldījumu?  

Pirmais pienesums varētu būt interese. Atbraukt – kā minimums – uz Liepāju un nepaiet garām Trīsvienības baznīcai, ieiet tanī, paskatīties, kāda tā ir tagad, tad atgriezties pēc vairākiem gadiem un sajust izmaiņas. Ja ir vēlme, tad var braukt uz koncertiem, piedalīties tajos ar klātbūtni un atbalstīt māksliniekus ar aplausiem. Ja ir iespēja, var ziedot, sākot ar ziedojuma telefonu, beidzot ar kāda naudas gabaliņa iemešanu ziedojumu kastē. Un, protams, pastāstīt draugiem, radiem, paziņām un mēģināt šo draugu pulku padarīt aizvien lielāku un saprotamāku un beigās kopīgiem spēkiem izdarīt tā, lai vēl viena vieta Latvijā būtu sakopta.

1] Koncerts, kas tika rīkots sakarā ar „Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda” dibināšanu (S.C.)

[2] Nodibinājuma "Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds" vadītāja Anta Zālīte (S.C.)

Daži fakti par Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāli:  

·        Dievnama pamatakmens likts 1742.gada 19.jūlijā

·        1758.gada 5.decembrī dievnams tiek iesvētīts, neesot līdz galam pabeigts

Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles:
 
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles būvētas 1773.-1779.g., ar 38 balsīm. 1885.g. palielinātas līdz 131 reģistram, kļūstot par lielākajām ērģelēm pasaulē

Patlaban vislielākās nepārbūvētās ērģeles pasaulē ar mehānisko traktūru un vienīgās ērģeles pasaulē, kurās joprojām skan Johana Sebastiāna Baha ļoti iecienītā ērģeļbuvētāja Heinriha Andreasa Konciusa izgatavotās stabules

 Ziedojumu tālrunis Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles atjaunošanas darbiem 90006181 (maksa par zvanu - 1 Ls)

Autors: Santa Cilēviča
Žurnāls "Tikšanās" 2008.g.jūnijs
 

 
All rights reserved © 2007. Created by MB Studija»