Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles fonda vadītāju Kristīni Liepu, Liepājas muzejs saņēmis vērtīgu dāvinājumu no Sv. Trīsvienības katedrāles draudzes.

Liepājas muzeja krājumu papildinās trīs altāra segas, kanceles pults pārvalks, pieci sveču postamenta pārklāji, altāra sētiņas pārklājs, sienas dekors, mācītāja talārs un Emigrantu aizsardzības biedrības dokumenti.

Sv. Trīsvienības katedrāles altāra priekšmeti datējami ap 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma periodu. Par vienu no interesantākajiem muzeja jaunieguvumiem varētu uzskatīt aptuveni 20. gs. sākumā veidotu vairoga formas sienas dekoru, kas, visticamāk, rotājis Sv. Trīsvienības evaņģēliski luteriskās draudzes namu.

Adventa laika koncerts “Eņģeļi katedrālē” iegūst tradīcijas iezīmes, iepriekš izskanot 2012.gadā. Šogad koncertā piedalīsies ērģelnieces Līga Dejus, Larisa Carjkova, Liene Andreta Kalnciema, Vita Kalnciema un koris INTIS diriģentes Ilzes Valces vadībā. Koncerta programmu vadīs un  Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas muzikoloģijas profesore dr. art.  Ilma Grauzdiņa.

Šis gads Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeļu skanējumam ir īpašs, jo pēc septiņu gadu pārtraukuma perioda ir veikts ērģeļmūzikas skaņdarbu ieraksts, kas vainagojies divu disku izveidē. Koncertā ērģeļmūzikas mīļotājiem būs iespēja svinēt abu disku atvēršanas svētkus -  diskiem “LAUDATE DOMINUM”  un “Izlase no ērģeļmūzikas koncertu cikla “MŪZIKA DIEVNAMAM””.

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē būs apskatāma ceļojošā izstāde

„Baltija un vāci” (Das Balticum und die Deutschen)

Svētdien, 22.novembrī pulksten 17.00 Svētās Trīsvienības katedrālē Liepājā, Lielā ielā 9 tiks atklāta ceļojošā izstāde „Baltija un vāci.” Izstāde veidota pārvietojamos stendos, kuros Baltijas gadsimtu vēsture atspoguļota kopsakarā ar vāciem un to ietekmē, sākot no Rīgas dibināšanas, cauri gadsimtiem, Pasaules kariem līdz padomju laikam un Neatkarības atgūšanai 1990.gadā, un līdz pat šodienai.

‍
‍
‍Foto: Egons Zīverts, liepajniekiem.lv

Pēc vēsturiska pārtraukuma atgriežas vēlme apzināties savu pagātni, iepazīstot vēsturi, kultūras savdabību un dzimtu saknes. Par savu senču dzīvi un vidi, kādā tie dzīvojuši, jo īpaši interesējas jaunieši, jo tikai nedaudzi vēl var dalīties pieredzē par laiku, kad Baltijā līdzās dzīvoja vācieši, latvieši un igauņi.

Mantojuma dienas Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē un vēl 33 dažādos kultūras mantojuma objektos visā Latvijā tika atzīmētas 12. un 13.septembrī. Piedāvājot apmeklētājiem dažādus pasākumus ar vienotu mērķi – veicināt sabiedrībā interesi par kultūras mantojumu!

Mantojuma dienu atklāšanas pasākums norisinājās 11.septembrī Rīgā, Latvijas etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kur tieši pirms 20 gadiem, tika atzīmētas pirmās Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā. Pasākuma ietvaros tika godināti Kultūras mantojuma Gada balvas 2015 laureāti. Šīgada Mantojuma dienu objektus vislabāk raksturo sākotnējais Mantojuma dienu moto "Eiropa - kopīgais mantojums". 

12. un 13. septembrī katedrāle kā ierasts bija atvērta apmeklētājiem visas dienas garumā. Sestdienā piedāvājot ekskursijas katedrāles tornī gida pavadībā ar stāstījumu par dievnama vēsturi. Notika ērģeļu demonstrācijas, kuras vadīja draudzes ērģelnieki Maija Zaķis un Voldemārs Bariss. Apmeklētājiem bija iespēja uzdot jautājumus par ērģelēm, noklausīties dažādu laikmetu un mūzikas stilu skaņdarbus, kā arī unikāla iespēja drosmīgākajiem piesēsties pie spēles galda un ērģelniekam asistējot spēlēt instrumentu karalieni!

Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē, Lielā ielā 9, Liepājā

Eiropas kultūras mantojuma dienu (Mantojuma dienas) mērķis ir tuvināt cilvēkus kultūras mantojumam, rīkojot īpašus pasākumus kultūras mantojuma objektos. Mantojuma dienas ir kļuvušas par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem kultūras mantojuma jomā Eiropā. Latvija Mantojuma dienu pasākumos piedalās kopš 1995.gada. Mantojuma dienas parasti atzīmē septembra otrajā nedēļas nogalē.

Šogad arī Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle piedalās „Eiropas kultūras mantojuma dienās 2015” piedāvājot pasākumu programmu apmeklētājiem 12. un 13.septembrī.

Mantojuma dienas katedrālē iesāksies ar Eiropas kultūras mantojuma dienu karoga pacelšanu un katedrāles atvēršanu apmeklētājiem sestdienā 12.septembrī pulksten 10.00 no rīta.

‍Tālāk sekos ekskursijas katedrāles tornī un ērģeļu demonstrācija noteiktos laikos visas dienas garumā.
‍
‍10.30* - Ekskursija tornī gida pavadībā
‍11.30  -  Ērģeļu demonstrācija
‍12.30* - Ekskursija tornī gida pavadībā
‍13.30  -  Ērģeļu demonstrācija
‍‍14.30* - Ekskursija tornī gida pavadībā
‍‍15.30  -  Ērģeļu demonstrācija
‍‍‍16.30* - Ekskursija tornī gida pavadībā
‍‍‍17.30  -  Ērģeļu demonstrācija
‍
‍*Uz ekskursijām tornī vēlams iepriekš pieteikties, jo dalībnieku skaits ir ierobežots.
‍Pieteikšanās, zvanot pa tālr.: +371 29486801.
‍
‍‍Katedrāle atvērta līdz pulksten 18.00.

Svētdienā 13. septembrī, kā ierasts tiks noturēts dievkalpojums pulksten 10.00 no rīta. Izzinoši izglītojošs pasākums paredzēts pulksten 14.00 „Sarunas TORNĪ”. Piedalīsies trīs dažādi lektori, katrs ar savu tēmu:

-          Mikus Dzenītis (Mg.Sci.Soc.) ar stāstījumu par „Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas ērģeļu būves vēsturi”;

-          Kristiāna Vaickovska (Mg.mus.) ar stāstījumu par „Libauer Cantorat – 18.gs. mūzikas avoti Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē”;

-          Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš „Leģendas un fakti par Sv.Trīsvienības katedrāli Liepājā”

-          Dokumentālās filmas (12 min.) demonstrācija, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu „Pirmais pasaules karš.”

Tornis pieļauj līdz šim vēl neizmantotas iespējas – tā ir vēl viena īpaša telpa katedrālē vairākos stāvos. Daudzpakāpju tornis ir ne tikai akcents Liepājas panorāmas skatā, kas paceļas pāri pilsētai un sniedzas debesīs, bet arī telpa. Telpa, kurā ir sava aura, senatnes garša ar pulksteņa sirdspukstiem un zvanu skaņām. Mantojuma dienu ietvaros vēlamies liepājniekiem un viesiem šo vietu parādīt un dot iesēju no jauna iepazīt.
‍
‍‍‍Katedrāle atvērta līdz pulksten 18.00.

Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds jau trešo reizi piedalījās Vācijas evaņģēliskās baznīcas dienās (2011.gadā Drēzdenē, 2013.gadā Hamburgā, 2015.gadā Šttgartē). Baznīcu dienas Vācijā norisinās katru otro gadu, katru reizi savā pilsētā. Šogad pasākuma notika 36. reizi par norises vietu izvēloties Štutgarti.

Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fondam bija iespēja kopā ar Vācu baznīcu Latvijā prezentēt savu darbību „iespēju tirgū”. Simtiem dažādu ar baznīcu saistītu organizāciju piedalās šajā izstādē, kas kalpo par ideju, informācijas un iepazīšanās vietu.

Baznīcu dienas Vācijā apmeklēja tūkstošiem dalībnieki no visas Vācijas, Eiropas un dažādām pasaules valstīm. Noslēguma dievkalpojumā, kas norisinājās „Necker Park” stadionā 7.jūnijā piedalījās 300 000 dalībnieki. Baznīcu dienu ietvaros visos pilsētas dievnamos, laukumos un stadionos norisinās plaša pasākumu programma - lekcijas, diskusijas, koncerti, izstādes. Šī gada baznīcu dienu moto „Dievs, māci mums tā dienas skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam...”

Izstāžu zāles, kurās ar savu stendu piedalījās arī Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds apmeklēja ikdienas 200 000 interesentu.

Vasaras koncertcikls MŪZIKA DIEVNAMAM Liepājā norisinās piekto sezonu. Sv. Trīsvienības katedrāles draudze šos koncertus rīko katru svētdienu pl.17.00 ar mērķi piesaistīt līdzekļus, kā arī sabiedrības uzmanību ērģeļu restaurācijas darbiem. Lai seno instrumentu ar neatkārtojamo skaņu atstātu nākamajām paaudzēm kā dārgu mantojumu – saudzētu un restaurētu.

Koncertcikla CETURTAJĀ KONCERTĀ muzicēs LARISA BULVAVA.

Māksliniecei ir liela koncertu pieredze. Arī koncertciklā MŪZIKA DIEVNAMAM L.Bulava šogad viesosies atkārtoti. Pirms gada ērģelniece klausītājiem bija sagatavojusi baroka laikmeta ērģeļmūzikas pērles – Baha un Vivaldi mūziku.

Rīgas Doma ērģelniece Larisa BULAVA absolvējusi Jāz. Vītola Latvija Valsts konservatorijas prof. Igora Kalniņa klavieru klasi un prof. Nikolaja Vanadziņa ērģeļu klasi. Papildinājusies Leipcigas mūzikas augstskolā pie prof.  V. Šēteliha, piedalījusies dažādās meistarklasēs. Tālāko meistarību veidojis mākslinieces darbs, koncertu pieredze, dalība festivālos, TV, radio, skaņu plašu un CD ierakstos.

Larisa Bulava ir Rīgas Doma ērģelniece. Kopš 1997./98.m.g. strādā Daugavpils mūzikas vidusskolā par ērģeļspēles pedagogu. Latvijas Mūzikas akadēmijā - ērģeļu klases asociētā profesore.

21. jūnija programmā skanēs:

J. S. Bahs           Prelūdija Sol mažorā       

                             Fūga sol minorā

                             Korāļprelūdijas:  No dziļumiem es saucu

                                                            Dievs, Svētais Gars, nāc

                             Divaskorāļprelūdijas: Kungs Jēzu Krist', nāc pie mums būt                                          

                             Pasakalja

K. Kē                    Variācijas par senu nīderlandiešu dziesmas tēmu

Esiet aicināti piedalīties

KATEDRĀLES SAKOPŠANAS TALKĀ

Sestdien, 25.aprīlī plkst.10.00

Plānotie darbi:

·        pagalma sakopšana – malkas zāģēšana, krāmēšana, žoga labošana;

·        torņa tīrīšana;

·        sakristejas logu mazgāšana;

·        tualetes trepju pakāpienu un malkas šķūņa jumta labošanas darbi;

·        ja laika apstākļi būs pavasarīgi un silti stādīsim puķes pie galvenās ieejas baznīcā.

Līdzi jāņem: zāģi, grābekļi, darba cimdi un kalpošanas prieks!

Sīkāka informācija pie:

Artura Robalda mob.t.: 2 9418483, Kristīnes Liepas 2 9486801  

Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds informē, ka turpinās darbi pie katedrāles ērģeļu restaurācijas un pakāpeniskas atjaunošanas. Šobrīd tiek veikti mehānikas sakārtošanas darbi Hauptwerk daļā. Ērģelēm ir demontētas Hauptwerk velles, kas šobrīd tiek restaurētas darbnīcā Rīgā. Darbus veic IK „Melbārža mūzikas instrumentu darbnīcas” speciālisti ērģeļu restauratora Alvja Melbārža vadībā. Kamēr tiek veikti mehānikas sakārtošanas darbi instruments ir daļēji spēlējams, dievkalpojumu nodrošināšanai tas ir pietiekami, taču koncerti marta mēnesī netiek plānoti. Šo darbu posmu plānots pabeigt līdz marta beigām un Lieldienu dievkalpojumus varētu sagaidīt ar ērģeļu pilnu skanējumu.