LV   DE
 Par fondu
 Par dievnamu
  - Vēsture
  - Dievnams šodien
  - Katedrāles ērģeles
 Aktualitātes
 Ziedojumi
 Foto galerijas
 Atbalstītāji
 Kontakti
 
     

Vēsturiskā izziņa

Dievnama pamatakmens likts 1742.gada 19.jūlijā. Projektu izstrādājis mūrniekmeistars Johans Kristofs Dorns no Kēnigsbergas, bet būvdarbus uzraudzīja un vadīja J.K.Dorna palīgs Johans Mihaels Frēlihs.

1746.gada pavasarī baznīcu sāk apjumt ar pagaidu segumu. 1747.gadā sāka mūrēt velves. 1750.gadā visi mūra darbi bija pabeigti. 1753.gadā jumts tika iesegts ar Zviedrijas kapara plāksnēm - vara skārdu. 

1758.gada 5.decembrī dievnams tika iesvētīts. Celtne vēl nebija līdz galam pabeigta: tornim trūka divu augšējo stāvu, bet no iekārtas krāsota un zeltīta bija tikai kancele. Iekārtu sāka apzeltīt tikai 1772.gadā, bet apdares darbi pabeigti līdz 1775.g. jūnijam.

1865. - 1866.gadā notika pirmā nozīmīgākā ēkas pārbūve. Tornim uzbūvēti divi augšējie stāvi, izmainīts baznīcas iekārtas izvietojums, nojauktas atsevišķas sānu luktas, likvidēta sakristeja aiz altāra un piebūvēta jaunā sakristeja, izveidota apkure un ar cementa javu apmestas fasādes.

20.gs. sākumā ierīkota tvaika centrālā apkure un izveidots elektriskais apgaismojums.



‍Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle somiem ir svēta vieta,


‍jo tieši šeit 1918. gada 13. februārī 27. Karaliskais Prūsijas jēgeru bataljons, tā kareivji - somi deva karavīra zvērestu Somijas likumīgajai valdībai, tika iesvētīts bataljona karogs. No šejienes somu kareivji devās uz dzimteni Brīvības karā.
‍Publikācija izdevumā "Liepājas vēstules" Nr. 4 (28), "Paši somi jutās kā cīnītāji," 12.-16. lpp., Nora Driķe.

 


 

 

  



Save
All rights reserved © 2007. Created by MB Studija»