LV   DE
 Par fondu
 Par dievnamu
  - Vēsture
  - Dievnams šodien
  - Katedrāles ērģeles
 Aktualitātes
 Ziedojumi
 Foto galerijas
 Atbalstītāji
 Kontakti
 


"TRĪSVIENĪBAS ĒRĢELES un to būvētāji" publikācija izdevumā Liepājas vēstules Nr.4(28), 2016., autors Mikus Dzenītis, 48.-52.lpp..

Ērģeļu eksperta, bibliogrāfa un ērģelnieka Mika Dzenīša veiktais pētījums "Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas ērģeļu būvvēsture arhīvu dokumentos, periodikā un iespieddarbos".

Pēc ērģeļmeistara J.Kalniņa ierosinājuma turpmākie veicamie darbi ērģeļu restaurācijā ir vienu plēšu pārlīmēšana torņa telpā, kā rezultātā tiktu sakārtota ērģeļu gaisa apgādes sistēma. Turpmākā darbu secība paredz stabuļu, vējlāžu un mehānikas restaurāciju. Šo darbu aptuvenās izmaksas ir 400 000 lati. Darbu veikšana jāsāk ar daļām, kas atrodas kritiskākajā stāvoklī – brustwerk vai III manuālis. Tajā atrodas vecākas ērģeļu daļas. Jāveic III manuāļa mehānikas un vējlāžu ventiļkastu restaurāciju, kas ietvertu ventiļu pārādošanu, pulpešu restaurāciju un mehānikas regulēšanu.

‍Pa posmiem nepieciešams veikt arī ērģeļu dokumentāciju. Pirmais posms ir ērģeļu reģistra Fagott 16` stabuļu dokumentācija un konservācija. Nākošais posms būtu H.A.Konciusa daļas dokumentācija, kam sekotu Hermaņa un B.Grīneberga daļu dokumentācija, veicot secīgi dokumentācijas darbus no vecākajām stabulēm uz jaunākajām. Dokumentācijas izstrāde veicinātu unikāla Kurzemes kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un izpēti.

Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeles ir viens no pašiem interesantākajiem pasaules ērģeļbūves pieminekļiem ļoti daudzos aspektos – to lielums, tapšanas vēsture, vizuālais un muzikālais skaistums jau gadsimtus saista gan ērģelniekus, gan ērģeļmeistarus, gan arī klausītājus.  Par pašu baznīcu Imants Lancmanis grāmatā „Liepāja no baroka līdz klasicismam” (Rīga, „Zinātne”, 1983) raksta: „Liepāja ... vēlējās pārspēt hercogistes galvaspilsētu, uzceļot vācu draudzei atsevišķu, vēl lepnāku baznīcu. Īpaši tāpēc, ka Jelgavas Trīsvienības baznīcā, tāpat kā pilsētā, visu noteica muižnieki, bet birģeļiem nācās klusēt un pakļauties. Liepājā bija otrādi, te bagātie namnieki prata cīnīties par varu un, to ieguvuši, prata noturēt savās rokās. Ne jau aiz pārmērīgas dievbijības, bet vēloties sevi parādīt, apliecināt pilsētas nozīmi feodālās Kurzemes priekšā, Liepāja radīja šo pilsoņu katedrāli, grezno parādes ēku, tik dīvaini svešu un neiederīgu koka noliktavu fonā un prātīgo birģeļu dzīves stilā.”
All rights reserved © 2007. Created by MB Studija»