Gada sākumā kopīgi ar
Liepājas pašvaldības un Somijas vēstniecības pārstāvjiem atcerējāmies
notikumus, kas saistīti ar Somijas Jēgeru piemiņu un kopīgi pieminējām Latvijas
un Somijas brīvības cīņas. Vasarā, kopā ar Gruzijas vēstniecības
pārstāvjiem pieminējām Gruzijas brīvības cīņas un rudenī svinējām paši savas
brīvvalsts dibināšanas gadadienu.
Liepājas Sv. Trīsvienības
baznīcas atjaunošanas fonds sadarbībā ar draudzi turpināja iesāktos katedrāles
torņa un fasādes atjaunošanas darbus, tika uzsākta arī katedrāles logu un
durvju atjaunošana.
Liels un negaidīts
pārsteigums bija torņa stāvoklis, kāds tas atklājās 2018.gada nogalē, uzsākot
fasādes atjaunošanu torņa daļā. Daļa no vēlāk mūrētajām torņa daļām bija
uzsākusi atdalīties no mūra, taču zem apmetuma kārtas tas nebija redzams. Ja
nebūtu veikta torņa atjaunošana, par
nopietnajiem bojājumiem torņa konstrukcijās neviens vēl krietnu laiku nebūtu
zinājis! Ja vēlāk mūrētā torņa daļa būtu atdalījusies no mūra, tas apdraudētu
visa torņa pastāvēšanu!
Katedrāles fasādes
atjaunošanas projektā šādi nopietni torņa pastiprināšanas darbi netika plānoti,
taču, tos neveicot, nebija nozīmes turpināt uzsāktos darbus. Pateicoties SIA
UPTK pretimnākšanai, tika noslēgta vienošanās par torņa nostiprināšanas darbu
nekavējošu veikšanu, vienojoties par darbu apmaksu divu gadu laikā pēc darbu pabeigšanas. Kopējās papilddarbu izmaksas bija 87 000 EUR.
Atjaunošanas fondam gada laikā ir izdevies piesaistīt 35 000 EUR, piedaloties
valsts un pašvaldības projektu konkursos kultūras pieminekļu saglabāšanas
programmās un no Kurzemes apvienotajiem fondiem Vācijā. Darbu
izmaksu segšanai vēl pietrūkst 33 000 EUR, tāpēc ikviens labas gribas cilvēks
ir aicināts nepalikt malā un atbalstīt. Brīdī, kad visi priecājamies par dievnama skaisto fasādi,
nemaz neiedomājamies, ka viss nav tik vienkārši un viegli, kā šķiet, skatoties
no malas. Jā, darbi ir paveikti, torņa sabrukšanas draudi ir novērsti, bet Jūsu
atbalsts aizvien ir ļoti nepieciešams un gaidīts!
Torņa krusta un lodes
atjaunošanas darbu laikā tika atklāts 1985.gadā lodē ievietotais vēstījums.
To svinīgi izņēmām un pēc brīža
ievietojām jaunu – nākamajām paaudzēm, kas veiks nākamo baznīcas atjaunošanu.
Turpinājām jau iesākto
tradīciju, ar dzejas, gaismas, mūzikas performanci “Vertikāle” atzīmēt dzejas dienas un kultūras
mantojuma dienas. Šogad pirmoreiz bija iespēja noklausīties arī vairākas lekcijas
par kultūras mantojumu. Paldies visiem dalībniekiem un apmeklētājiem!
Ērģeļmūzikas festivāls Sv.
Trīsvienības katedrālē turpinājās arī restaurācijas darbu laikā un šogad notika
jau 18.reizi. Paldies Via Cultura par festivāla organizēšanu!
2020. gadā turpināsim
iesāktos darbus pie fasādes restaurācijas un ar cerību raugāmies nākotnē
realizēt labiekārtotas torņa ekspozīcijas projektu. Remonts nepieciešams arī senajam torņa pulksteņa mehānismam, lai pilsētnieki un pilsētas viesi atkal varētu redzēt pareizu laiku torņa pulkstenī. Arī šim darbam nepieciešams Jūsu atbalsts!
Plānojam svinīgu pateicības
dievkalpojumu par dievnama fasādes atjaunošanu noturēt Trīsvienības svētkos
7.jūnijā. Aicinām katedrāles draugus un atbalstītājus svinēt kopā ar mums!
Priecīgus Kristus
piedzimšanas svētkus un svētīgu Jauno gadu!
|
Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles fasāde pamazām atdzimst
jaunās, skaistās krāsās. Līdz ar to Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas
atjaunošanas fonda pārstāvji, kā arī bīskaps Hanss Martins Jensens un dekāns
Pēteris Kalks sāka domāt arī par turpmāku pilsētvides uzlabošanu – katedrāles dārza
labiekārtošanu. Šim darbam talkā tika aicināti Latvijas Lauksaimniecības universitātes
Ainavu arhitektūras un plānošanas 4.kursa studenti.
Studiju darbu ietvaros Laura Some, Laura Konrade, Elīna
Bērziņa, Anna Belova, Evita Jansone, Paula Ozoliņa, Rēzija Jurševska, Daniela Proškina,
Lelde Bergmane asoc.
prof., Dr.arch. Natālijas Ņitavskas vadībā izstrādāja trīs lieliskus priekšlikumus
Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles dārza labiekārtojumam.
Studentu radītas idejas ir brīnišķīgas un rosina rīkoties
tālāk, lai tās pārvērstu jau konkrētā labiekārtojuma projektā un īstenotu
dzīvē! Ticībā un cerībā!
|
2019.
gada oktobris Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles vēstures lappusēs iezīmējas
ar jaunu ierakstu – noslēdzas torņa fasādes restaurācijas darbi. Tornis ir
bijis apvīts ar stalažām kopš 2018.gada rudens, kad tika uzsākti Liepājas
Sv.Trīsvienības katedrāles fasādes atjaunošanas darbi Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības
programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa
“Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī
attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” sadarbības projekta “Dienvidkurzemes
piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” ietvaros. Fasādes darbu pirmajā posmā
torņa mūrī likvidētas konstruktīvās plaisas, ir atjaunotas metāla
konstrukcijas, restaurēti slēģi un virslogi, veikti restaurācijas darbi 55 m
augstā torņa skatu platformā, atjaunots un apzeltīts dievnama krusts, ierīkota
zibens aizsardzības sistēma un atjaunotas
četras torņa pulksteņu ciparnīcu fasādes.
Šajā darbu posmā dievnams jau iegūst gaišo un svinīgo krāsojumu, vienlaikus
neiztrūkstot izaicinājumiem un pārvaramiem šķēršļiem - uzsākot torņa
restaurācijas darbus, pēc aizsargsietu noņemšanas un bojātā apmetuma nokalšanas
fasāžu torņa daļā tika atsegtas tornī radušās ievērojamas plaisas dzegas joslā,
zem skatu platformas balustrādes. Virs skatu platformas daļas vietām ticis
veikts vēlāks piemūrējums, kurš bija sācis atdalīties no mūra. Līdz ar to bija
nepieciešami papildus torņa glābšanas un neatliekami konservācijas darbi, kurus
nebija iespējams konstatēt projektēšanas un objekta apsekošanas laikā pirms
būvdarbu uzsākšanas. Lai nekavētu pamatdarbu norisi, jau aprīlī tika noslēgts līgums
ar SIA firmu “UPTK” par torņa papildus darbu veikšanu 87 613 eiro apmērā -
erodētais mūris tika pārmūrēts, enkurots un tajā veiktas papildus 2000 kg
plūstošas javas injekcijas.
Torņa
stiprināšanas darbu izdevumi draudzei jāsamaksā būvniekam divu gadu laikā no
objekta nodošanas ekspluatācijā. Baznīcas atjaunošanas fonds, sagatavojot
pieteikumus projektu konkursiem, piesaistījis finansējumu no Nacionālā kultūras
mantojuma pārvaldes, Liepājas pašvaldības un organizācijas “Kurzemes Apvienotie
Fondi”. Nostiprinātā un atjaunotā torņa pilnīgai izmaksu nosegšanai vēl nepieciešami 52 613 eiro. Rūpējoties par valsts nozīmes kultūras pieminekļa atjaunošanu, šajā reizē aicinām
darbus atbalstīt pilsētas uzņēmējus un
iedzīvotājus. Pateicamies visiem ziedotājiem, kas šogad veikuši ziedojumus
(kopsummā 7938 eiro apmērā) un ikvienam, kas domās un darbos atbalsta dievnama
atjaunošanu un patur to aizlūgšanās.
Projekta
“Liepājas Svētās Trīsvienības baznīca. Fasāžu un torņa atjaunošana; logu un
akmens detaļu restaurācija” īstenošana plānota līdz 2020.gada aprīlim.
Būvdarbus veic SIA firma “UPTK”, būvuzraudzību – SIA “Akords U” un
autoruzraudzību nodrošina – SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”.
Baznīcas
atjaunošanas fonda darbības nodrošināšanu atbalsta Liepājas pilsētas
pašvaldības administrācija, Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca.
Video par atjaunošanas darbu norisi varat apskatīt šeit un šeit
|
Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas logos līdz
14.oktobrim ir apskatāma Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeļu fotogrāfiju
izstāde. Pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles no apmeklētājiem ikdienā
neredzamās ērģeļu puses ir dokumentējis fotogrāfs Valters Pelns.
Liepājniekiem un pilsētas viesiem šī ir unikāla iespēja foto
attēlos tuvplānā ieraudzīt iespaidīgo daudzstāvu ērģeļu arhitektūru, metāla un
koka stabuļu izkārtojumu un sarežģītos vēsturiskos mehānismus, kas ļauj skaņai
plūst no plēšām līdz stabulēm.
Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles būvējis viens no 18. gadsimta
atzītākajiem meistariem Heinrihs Andreass Konciuss. Ērģeles šobrīd ir lielākās
vēsturiskās mehāniskās ērģeles pasaulē ar 131 reģistru, 4 manuāļiem un vairāk
nekā 7000 stabulēm.
Bet ne jau lielums vien ir tas, kā dēļ šīs ērģeles ierindojamas visas Eiropas
un pasaules nozīmes pieminekļu skaitā. Šeit ir vienīgā vieta pasaulē, kur vēl
joprojām skan Johana Sebastiāna Baha tik ļoti augstu vērtētā meistara Konciusa
reģistri, darbojas viņa izgatavotā mehānika un vējlādes. Ērģeļu mehānika pēc
būtības nemaz nav pārbūvēta, bet tikai paplašināta, integrējot tajā jaunus
elementus.
Ilgajā ērģeļu būves laikā - 127 gados ir
tapis ļoti labi strukturēts instruments, kurā visām stabulēm ir laba piekļuve,
un par spīti garajiem mehānikas pārvadiem (līdz tālākajām stabulēm mehānisko
pārvadu garums sasniedz 13 metrus) mehānika strādā apbrīnojami droši un
precīzi. Apbrīnojama ir arī gaisa apgādes sistēma – pavisam kopā ērģelēm ir
desmit milzu plēšas un vēl gaisa pumpējamā mašīna ar astoņām plēšām torņa
telpā. Gaisa patēriņš ir apmēram 120 m³ minūtē. Ja nu pārtrūkst elektrības
padeve, tad ar diviem plēšu minējiem joprojām ir iespējams spēlēt uz 1877. gadā
pabeigtās ērģeļu daļas ar 79 reģistriem.
Liepājas ērģeļmūzikas festivālu šogad atklāja Džonatans
Skots (Jonathan Scott) un Tomass Skots (Thomas Scott) no Lielbritānijas. Pēc
koncerta Liepājā ir tapis video par Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģelēm. To varat
apskatīt šeit un šeit
Paldies Via Cultura par festivāla organizēšanu!
|
Jau piekto gadu Eiropas
kultūras mantojuma dienas Kurzemes pusē iezīmējas arī kopainā ar Dzejas dienām
un dzejas lasījumiem dievnamos.
“Eiropas kultūras mantojuma un dzejas dienas 2019”
Kurzemē šogad sākās Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē, turpinājās Alsungā,
svētdien notiks Jaunpilī un Lestenē. Gaisma, dziedājumi un dzejas lasījumi –
performance “VERTIKĀLE V” svētdienas vakarā notiks Apriķos. Apriķu evaņģēliski
luteriskā baznīcā 22. septembrī pulksten 21 notiks “Eiropas
kultūras mantojuma un dzejas dienas 2019” noslēguma pasākums.
“VERTIKĀLE V” saturs un
atslēgvārds šogad ir dievkalpojums, programma veidota kā vairāku mākslu
saplūsme, iekšējs pārdzīvojums, meditācija. Jau svētdienas pēcpusdienā
gaismotāji mākslinieki dosies uz baznīcu, lai radītu noskaņu vakara notikumam,
bet mūziķi un radošā dzejas grupa KIP klausītājus, skatītājus un draudzes
ļaudis aicina piepulcēties pasākuma norisei deviņos vakarā.
Apriķu dievnams ir viena no
skaistākajām Kurzemes, kā arī Eiropas sakrālās mākslas pērlēm, tādēļ
dievkalpojuma tēma izvēlēta kā vienojošs elements tekstam un mūzikai, vārdos un
mūzikā ilustrēta dievkalpojuma norises gaita, dziedājumos un tekstos ietverts
katra personīgais skatījums uz garīgo, meklējumi mūzikā un gleznās. Vakaru
dievnamā kā kopdarbu veidojuši dzejnieki Laura Andersone, Gunita Boka, Inta
Kampara, Gundega Rezevska, Gunta Šnipke, Sandra Vensko, māksliniece Agnese
Rudzīte, bīskaps emeritus Pāvils Brūvers, kurš ar vijoles solo ievadīs pasākumu
dievnamā. Garīgos un meditatīvos dziedājumus varēs noklausīties divu mūziķu -
Ievas Tālbergas un Diānas Jansones (Schola Trinitatis) izpildījumā. Visi, kurus
interesē Apriķu dievnams un performance tajā, svētdienas vakarā aicināti
ierasties, kā arī piedalīties nakts kopīgā lūgšanā un noklausīties Pāvila
Brūvera sprediķi. Pasākuma laikā dievnama iekštelpas būs izgaismotas, krāsu
spektrs veidos tumsas un gaismas saspēli. Ar gaismas spēli, dziedājumiem un
dzejas lasījumiem “VERTIKĀLE V” šogad noslēgsies Apriķos.
Pasākumi “VERTIKĀLE V” notiek
bez maksas, pateicoties piešķirtajam līdzfinansējumam no VKKF un "Latvijas
valsts meži" Kurzemes kultūras programmas 2019" un no Liepājas
Kultūras Projektu konkursa. Pasākumu atbalsta Liepājas un Grobiņas pašvaldības.
Notikuma norise - sadarbībā ar Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas
fondu.
|
XVIII Liepājas ērģeļmūzikas festivāla atklāšanas nedēļā Liepājā notiks trīs pasākumi visai ģimenei – izzinošas
nodarbības bērniem par ērģelēm, sestdien Liepājas ielās viesosies
igauniete Ingrīda Kaleva ar kādu sen aizmirstu ērģeļu paveidu –
leijerkasti. Savukārt svētdien vēl nebijis notikums festivālā – Liepājas
Sv. Trīsvienības katedrālē būs ērģeļu un animācijas duets koncertā
visai ģimenei "Izstādes gleznas".
Piektdien, 6. septembrī, plkst. 10.00, 11.00 un 12.00 bērnu bibliotēkā “Vecliepājas rūķis” – izzinošas nodarbības bērniem.
Sestdien, 7. septembrī, plkst. 11.00 pie Gulbju dīķa un plkst. 15.00 Rožu laukumā – Leijerkaste Liepājas ielās. Svētdien, 8.
septembrī, pulksten 13.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē izskanēs
festivāla atklāšanas koncerts visai ģimenei “Izstādes gleznas”, kurā
piedalīsies brāļi Džonatans un Tomass Skoti no Lielbritānijas ar ērģeļu un animācijas
duetu. Džonatans Skots ir plaši pazīstams pianists, ērģelnieks un aranžētājs. Tomass
Skots ir studējis klavierspēli un paralēli pianista karjerai ir arī pieprasīts
mākslinieks un animators. Abi ir sagatavojuši koncertprogrammu visai ģimenei ar
slavenajām krievu komponista Modesta Musorgska “Izstādes gleznām” ērģeļu
pārlikumā, kas klausītāju acu priekšā atdzīvosies video animācijās.
Musorgska komponētā svīta “Izstādes
gleznas” (1874) ir pasaulē pazīstamākais komponista skaņdarbs klavierēm, ko
autors veltījis sava drauga, krievu mākslinieka un arhitekta Viktora Hartmaņa
piemiņai. 1874. gada februārī Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā tika atklāta
izstāde ar vairāk nekā 400 Hartmaņa darbiem, kuras apmeklējums Musorgskim
sniedza iedvesmu „Izstādes gleznu” komponēšanai. Šī svīta ir kā fantāzijas
uzburta muzikāla pastaiga pa gleznu galeriju. Svītas desmit skaņdarbu radīšanai
komponists par pamatu izmantojis 11 Hartmaņa zīmējumus un akvareļus. Mūzikā
dzirdams spēcīgs tautiskais kolorīts, kas parādās viegli uztveramās melodijās
sadzīvisko ainiņu burzmā un pasaku tēlos. Koncertā Musorgska mūziku papildinās V. A. Mocarta pasaku operas
“Burvju flauta” uvertīras pārlikums ērģelēm, kā arī J. S. Baha un Š. Guno
skaņdarbi.
- Sestdien, 21. septembrī, plkst. 18.00 koncerts "Tālajā dārzā"
vairāk par festivāla koncertiem Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē lasiet šeit
|
7. un 8.
septembrī Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē jau piekto gadu notiks Eiropas
kultūras mantojuma un dzejas dienām veltīts pasākums VERTIKĀLE. Šogad, bez jau
tradicionālās gaismas, mākslas, mūzikas un dzejas performances notiks arī
lekcijas par Liepājas dievnamiem un Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāli.
Projekta
VERTIKĀLE performanci varēs redzēt arī 14.septembrī Sv. Miķeļa Alsungas katoļu
baznīcā un 22. septembrī Jaunpils, Lestenes un Apriķu ev.lut. baznīcās.
Pasākuma
organizatori: dzejnieku grupa KIP, Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas
atjaunošanas fonds
Ieeja pasākumos -
bez maksas
|
No
2019.gada aprīļa līdz augustam SIA “Ērģeļu darbnīca” erģeļmeistara Alvja
Melbārža vadībā sadarbībā ar restauratori Āriju Ubarsti atjaunojuši 26 ērģeļu
reģistru ieslēgu uzrakstus. Uzraksti uz ērģeļu porcelāna pogām bija fragmentāri
redzami vai pat zuduši, arī lakas pārklājums saglabājies dalēji un bija lipīgs.
Lai to novērstu, jau 2018.gadā tika veikta daļas reģistru ieslēgu uzrakstu
atjaunošana, otra daļa atjaunoto ieslēgu atgriezti ierastajās vietās augusta otrajā
nedēļā.
Šī
gada pavasarī dēļ logu restaurācijas, īstenojot dievnama fasādes atjaunošanas
projektu, ērģeļu telpā tika demontēta arī daļa Hauptwerk mehānikas un daļa no stabulēm. Ērģeles šajā laikā bija
daļēji spēlējamas. Līdz ar ērģeļu reģistru atlikšanu atpakaļ, arī mehānikas daļa un stabules ir atgriezušās
savās vietās, kā arī veikti atsevišķu reģistru skaņošanas darbi.
Darbu
kopējās izmaksas 2076 EUR. Darbu veikšanu finansē Liepājas pilsētas pašvaldības
iestāde “Kultūras pārvalde”.
Ērģeļu skanējums apmeklētājiem dzirdams iknedēļas
dievkalpojumos - ceturtdienās pl.18:00 un svētdienās pl. 10:00. Savukārt
25.augustā pl. 16:00 katedrāles ērģeles skanēs festivāla “Via Baltica” koncertā
“Baltijas dzintari”. Trīs Baltijas mūziķi –
Latvijā dzīvojošais lietuviešu saksofonists Arvīds Kazlausks, igauņu soprāns
Anu Mari Ūspelda un ērģelniece Larisa Carjkova ir apvienojušies kopīgā
koncertprogrammā, kas veltīta Baltijas ceļa atcerei. Plašāka
informācija: šeit
Neraugoties uz Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles fasādes atjaunošanas darbiem, arī 2019. gadā ērģeļmūzikas mīļotājus aicinām uz ikgadējā ērģeļmūzikas festivāla koncertiem katedrālē. Festivāls norisināsies no 7. līdz 21. septembrim Liepājā un Kuldīgā. Ar festivāla programmu varat iepazīties šeit
Pašreizējā izskatā ērģeles tika pabeigtas 1885.gadā.
Ar četriem manuāliem, 7000 stabulēm un 131 pastāvīgo balsi tās kopš 1912. gada ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles,
kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. Mehāniskās – tas nozīmē, ka par ventiļu atvēršanu
gādā sarežģīta mehānisku pārnesumu sistēma, kas ir gatava reaģēt uz ikvienu ērģelnieka pieskārienu
taustiņiem.
TV Kurzeme sižets par ērģeļu reģistru ieslēgu atjaunošanu apskatāms šeit (no 8:29 min.)
|
7. augustā Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē festivāla "Via Baltica" ietvaros tika atklāta fotoizstāde Nacionālās vienotības diena - Gruzijas mierīgā cīņa par brīvību". Izstādes atklāšanā piedalījās Gruzijas vēstniece Latvijā Teu Maisuradzi, Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis un prāvests Ainars Jaunskalže. 1989. gada 9. aprīlī padomju
armija vardarbīgi apspieda mierīgo neatkarības demonstrāciju Rustaveli avēnijā
Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi centrā, nogalinot divdesmit vienu cilvēku,
tostarp sievietes un jauniešus. Simtiem iedzīvotāju tika saindēti... Šī diena,
ko mēdz dēvēt par Tbilisi slaktiņu, vienmēr paliks Gruzijas vēsturē kā viens no
traģiskākajiem un arī varonīgākajiem datumiem, kad visa valsts apvienojās, lai
cīnītos par neatkarību. Gruzija vienmēr atcerēsies varoņus, kuri ar kailām rokām
mēģināja apturēt krievu tankus. Šis datums ir neizdzēšami iegravēts gruzīnu prātos
kā Nacionālās vienotības diena.
Izstāde apskatāma no 7. augusta līdz 7.
septembrim Liepājas Sv. Trīsvienības
katedrālē. Ieeja bez maksas
Izstāde
notiek festivāla VIA BALTICA ietvaros sadarbībā ar nodibinājumu "Via Cultura"un Gruzijas vēstniecību Latvijā.
Fotogaleriju no izstādes atklāšanas skatiet šeit
Foto: Valters Pelns
|
|
Jūlijā sāksies baznīcas ārdurvju atjaunošana, kuru finansēs
ar biedrības “Baltische Baudenkmäler” atbalstu. Liepājas Sv. Trīsvienības
baznīcas atjaunošanas fonds 2017. gada nogalē vērsās pie biedrības ar lūgumu
atbalstīt ārdurvju restaurāciju. Ēkai ir piecas restaurējamas ārdurvis ar
virslogiem, vienas remontējamas durvis (ar uznaglotu skārdu).
2019. gada pavasarī no biedrības tika saņemta priecīga ziņa, ka viņu
Vācijas valdībai iesniegtais projekts ir guvis atbalstu un tādējādi durvju
atjaunošanas darbi varēs sākties. Darbus finansēs Beauftragte der Bundesregierung für Kultur und Medien (BKM) un
biedrība “Baltische Baudenkmäler”.
Darbus plānots uzsākt jūlija beigās un pabeigt novembrī.
2019.gada 9. jūlijā Liepājā viesojās biedrības
“Baltische Baudenkmäler” priekšsēdētājs barons Michael von Grotthuss. Vizītes
ietvaros notika iepazīšanās ar draudzes un baznīcas atjaunošanas fonda
pārstāvjiem, vienošanās par turpmāko sadarbību veiksmīgai projekta
norisei, kā arī fasādes restaurācijas projekta norises apskate.
|
No 19.-23.jūnijam Dortmundē, Vācijā notika 37. luterāņu Baznīcas dienas
ar lozungu no 2.Ķēniņu grāmatas 18.nodaļas 19.panta - "kas tev par tādu
patvērumu". Baznīcas dienas Vācija notiek ik pa diviem gadiem un tajās
satiekas draudžu pārstāvji no visas pasaules. Vairākas dienas ir iespēja
tikties, hallēs darboties dažādās iespēju darbnīcās un iepazīties ar
pilsētas kultūrvēsturiskajām vietām. Līdzīgi kā vairākās iepriekšējās
Baznīcas dienās Vācijā, arī šogad Vācu evaņģēliski luteriskā baznīca
Latvijā kopā ar Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda
pārstāvjiem piedalījās iespēju tirgū, informējot par draudžu un fonda
darbību Latvijā. Video atskats uz notikumu: https://www.kirchentag.de/aktuell_2019/sonntag/abschlussfilm/
|
Liepājas Sv.
Trīsvienības katedrāles būvdarbu laikā katedrāles torņa lodē tika atrasta
kapsula. Tā tika nocelta un atvērta 2018. gada 23.maijā. Kapsulā ievietots dokuments, kas vēsta, ka tā
tur tika ievietota torņa iepriekšējo remontdarbu laikā 1985.gada 26. septembrī.
Kapsulā tika atrastas 19 dažādu laiku un valstu monētas, Latvijas laika 10, 20,
25, 50 un 100 latu naudas zīmes, tā laika laikraksti “Padomju Jaunatne” un “Komunists”,
kārbiņa ar oblātām, nozīmīte ar Liepājas ģerboni un Sv. Trīsvienības baznīcas
attēlu, rokas pulkstenis, kas esot piederējis vienam no remontdarbu veicējiem
Verneram Lejam, kā arī tīstoklis ar tolaik ievietoto vēstījumu, dievkalpojumu
norises kārtību, mazo katehismu un melnbaltu fotogrāfiju ar Sv. Trīsvienības katedrāles
attēlu. Uz kapsulas redzams gadskaitlis “1886”, kas liecina, ka vēstījuma
ievietošanai lodē otrreiz izmantota atrastā kapsula, kura papildināta ar gravējumiem “BLŪMS”
un “LEJA”, kuri bijuši atjaunošanas darbu veicēji.
Kapsulā ieliktais
vēstījums liecina, ka tolaik atrastās kapsulas saturs ticis nodots Liepājas
vēstures un mākslas muzejam, savukārt pievienotais laikraksts “Komunists”
publicējis nelielu ziņu par to, ka iepriekšējais vēstījums bijis rakstīts ar
tinti un izplūdis, tāpēc nebijis salasāms un ticis nodots Rundāles pils muzejam
restaurācijai. Šobrīd nav informācijas nedz par iepriekšējās kapsulas satura
atrašanās vietu, nedz arī par vēstījuma likteni.
Vernera Lejas
mazdēls, Gints Leja, kurš tolaik bija pusaudzis, pastāstīja, ka vectēvs esot
aktīvi iesaistījies ērģeļu un torņa remonta darbos, un arī mazdēlu ņēmis līdzi.
Viņa rīcībā ir arī fotogrāfijas no kapsulas ievietošanas tornī 1985.gadā. Pulkstenis
esot vectēvam nokritis remontdarbu laikā un tad radusies doma par to, ka to arī
jāievieto lodē. Gints Leja arī zināja stāstīt, ka vectēvam bijis draugs Uldis,
kuram piemitušas spējas noteikt, kas ir lodē, vēl pirms tā tikusi atvērta. Tas
esot bijis noderīgi, lai uzzinātu, vai lodē vispār kaut kas ir un kas.
Pārsteidzoši, ka viņa stāstītais esot sakritis ar pēc tam atrastajiem
priekšmetiem.
2019.gada 7. jūnijā lodē jaunā kapsulā tika ievietots
jauns dekāna Pētera Kalka un bīskapa Hansa Martina Jensona vēstījums, Liepājā ražots koka pulkstenis, USB disks ar foto un video par
katedrāli un Liepāju, laikraksts “Kurzemes vārds”, laikraksts “Svētdienas rīts”,
piespraudi ar Liepājas ģerboni, latu un eiro monētas.
Foto: Jānis Vecbrālis
|
2019.gada
27.maijā
Kopš 2018.gada nogales būvobjektā turpinājušies baznīcas
cokola atjaunošanas darbi, torņa slēģu restaurācijas darbi, metāla un koku logu
restaurācija un jaunu logu montāža, turpināti fasādes apmetuma nokalšanas darbi
bojājumu zonās, uzsākti dzegu vilkumu atjaunošanas darbi, zibensaizsardzības
sistēmas ierīkošana, fasādes apdares - gludā apmetuma, atjaunošanas darbi, baznīcas
torņa papildus darbu īstenošana. Turpinās darbs pie smilšakmens detaļu izpētes
un restaurācijas koncepcijas izstrādes.
Aprēķināts arī pagājušajā rudenī torņa fasādē atklāto, iepriekš
neplānoto, darbu apjoms un izmaksas – tās ir 87000 EUR. Daļu no šīm izmaksām plānots
segt, izmantojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Liepājas pašvaldības
un citu organizāciju projektu konkursos iegūtos finanšu līdzekļus. Tomēr, šādi iegūtie finanšu līdzekļi, nebūs
pietiekami visas summas segšanai, tāpēc pašlaik īpaši nepieciešams ir ziedotāju
atbalsts. Ziedot restaurācijas atbalstam varat ŠEIT
Pateicamies ikvienam ziedotājam par
līdzšinējo ieguldījumu!
Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles fasādes
atjaunošanas darbi tiek īstenoti Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada
plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.5.1.
specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un
dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” sadarbības
projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” ietvaros.
Liepājas Sv.Trīsvienības ev. lut. draudze ir viens no pieciem projekta
“Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” sadarbības partneriem.
Projekta vadošais partneris un finansējuma saņēmējs ir Liepājas pilsētas
pašvaldība.
Būvdarbus Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē plānots
pabeigt 2020.gada pavasarī, kopējais projekta īstenošanas laiks 24 mēneši.
Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles fasāžu atjaunošanas projekta kopējais
budžets 1 176 471 eiro, no kuriem 1 miljonu eiro jeb 85% no kopējā
finansējuma plānots segt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem un
176 tūkstošus eiro jeb 15% no
savāktajiem ziedojumiem baznīcas atjaunošanai.
Foto: Aigars Prūsis
|
Laikraksts "Kurzemes vārds" 8.martā ir publicējis rakstu par skulptūrām "Ticība" un "Mīlestība", kuras atradās Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas ieejas portālā. Tēlniecības darbs "Ticība" joprojām atrodas pie ieejas, taču "Mīlestība" sliktā stāvokļa dēļ novietota torņa telpā.
|
Pēc
aizsargsietu noņemšanas un apmetuma nokalšanas fasāžu torņa daļā, tika atsegtas
tornī radušās ievērojamas plaisas dzegas joslā, tieši zem skatu platformas
balustrādes. Savukārt fasādē virs skatu torņa platformas daļas vietām ticis
veikts vēlāks piemūrējums, kurš ir sācis atdalīties no mūra pamatplaknes.
Bojājumi, visticamāk, radušies laikapstākļu darbības rezultātā. Visvairāk
bojāta torņa dienvidu fasāde, kur arī novērota visspēcīgākā laika apstākļu
ietekme valdošo vēju rezultātā.
Pirms būvdarbu
uzsākšanas šos darbus nebija iespējams ieplānot, jo tie nebija redzami nedz
projektētājiem, nedz būvniekiem. Ja bojājumi netiks novērsti, tie var radīt
mūra fragmentu atdalīšanos no fasādēm, apdraudot garāmgājējus un apmeklētājus.
Lai novērstu
šos bojājumus un varētu turpināt iesākto torņa un katedrāles fasādes
restaurāciju, papildus nepieciešami aptuveni 100 tūkstoši eiro, tāpēc aicinām
ikvienu, kurš spēj un vēlas palīdzēt, nepalikt malā un ziedot, lai būtu iespējams šos darbus veikt.
Pateicamies ikvienam ziedotājam par
līdzšinējo ieguldījumu!
“Lai mana
Kunga, mūsu Dieva, jaukums pār mums! Liec mūsu roku pūliņiem izdoties!” (Ps.90:17)
Mūra virs balustrādes atdalīšanās un plaisāšana
|
Godinot Latvijas un Somijas ciešo saikni un pieminot
101. gadadienu kopš Somijas Jēgeru bataljons Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcā
deva zvērestu Somijas likumīgajai valdībai, trešdien, 13.februārī Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē notika šim notikumam veltīts īss piemiņas
brīdis.
Piemiņas brīdī klātesoša bija Somijas vēstniece Latvijā
Riitta Korpivaari ar kungu, Somijas vēstniecības pārstāvji, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Liepājas pašvaldības pārstāvji. Piedalījās Liepājas bīskaps Hanss Martins Jensons,
dekāns Pēteris Kalks, Liepājas diecēzes prāvesti, Liepājas Sv.
Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda pārstāvji, kā arī liepājnieki un pilsētas viesi.
Somijas Jēgeru fonds un Somijas Jēgeru 27.batalajona tradīciju biedrība ir arī snieguši savu atbalstu katedrāles restaurācijai, lai šo Somijai nozīmīgo vietu varētu saglabāt nākamajām paaudzēm.
Foto Modris Helds
Bilžu galeriju skatieties šeit
Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem
brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas kā
27.Karaliskais prūšu rezerves bataljons 1916.-1917.gadā piedalījās Pirmā
pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā.
Liepājā Somu jēgeru bataljons uzturējās laika posmā no
1917.gada 25.marta līdz 1918.gada 13.februārim, kad bataljons pabeidza
šeit savas militārās mācības un Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcā deva zvērestu
Somijas likumīgajai valdībai. Sv.Trīsvienības baznīcā pirmo reizi arī tika
svētīts vienības karogs. Bataljona karogs kļuva par pirmo neatkarīgās Somijas
karogu.
|
|
|